Ja amats dominē (3)

Elmārs Vēbers, www.izglitibasvadiba.lv

No cikla: Profesija vai amats

Konkursi

    Lai kļūtu par pašvaldības dibināta bērnudārza, vispārizglītojošas skolas, sporta skolas, interešu izglītības iestādes, kultūras un mākslas skolas vadītāju, pretendentam jāpiedalās pašvaldību rīkotajos konkursos. Mūsdienu apstākļos, kad lielākā daļa pretendentu, kuri pretendē uz izglītības iestāžu vadītāja amatu, ir bez atbilstošas izglītības (kvalifikācijas) un ar epizodisku (ja vispār) pieredzi izglītības iestādes kā organizācijas vadīšanā, uz pretendentu konkursiem gulstas īpaša atbildība, un vadītāja atlase kļūst atkarīga no konkursa komisijas sastāva, komisijas locekļu izglītības, izpratnes un interpretācijas, godīguma, ieinteresētības vislabākā lēmuma pieņemšanā.

Konkursa komisijas uzdevums ir izraudzīties atbilstošāko izglītības iestādes vadītāju no tiem pretendentiem, kuri piedalās konkursā, sekojot pārliecībai, ka izglītības iestādes vadība tiks uzticēta vadītājam, kurš nodrošinās tās izaugsmi.

Vai konkursa komisija spēj sekmīgi izpildīt šo uzdevumu?

Konkursi pašvaldību dibinātajām izglītības iestādēm tiek organizēti saskaņā ar:

•  Ministru kabineta noteikumiem nr.496 Kārtība un vērtēšanas nosacījumi valsts un pašvaldību izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju un pašvaldību izglītības pārvalžu vadītāju amatu pretendentu atlasei;
•  pašvaldības nolikumu par konkursu uz izglītības iestāžu vadītāju amatu.

Augstskolu rektoru vēlēšanas notiek saskaņā ar Augstskolu likumu un katras augstskolas Satversmi. Tā kā konkursa norises juridiskās prasības parasti tiek ievērotas, nav pamata apšaubīt pretendenta izvēles un apstiprināšanas amatā juridisko pamatotību.

Tomēr formāli juridiskais korektums negarantē konkursa galvenā uzdevuma izpildi – profesionāla izglītības iestādes vadītāja atlasi – tāda vadītāja atlasi, kurš spētu izvirzīt izglītības organizācijas attīstības mērķi, formulēt tā sasniegšanas uzdevumus, mobilizēt skolotājus, docētājus un organizācijas personālu tā sasniegšanai, vadīt šo procesu ar mūsdienīgām vadības metodēm, analizēt, vērtēt un svinēt sasniegtos rezultātus un izvirzīt jaunus mērķus.

Šajā sakarībā der pievērst uzmanību tam, ka:

•   konkursa komisijas darbība nav atklāta,
•   konkursā nereti piedalās daži vai pat tikai viens pretendents,
•   informācija, kas ir komisijas rīcībā, ir nepilnīga un ierobežo spriestspēju par pretendenta    vadības prasmi,
•   komisijas pieņemtos lēmumus pēc būtības nav pieņemts apstrīdēt, kaut arī tos apstiprina pašvaldības dome un saskaņo IZM.

Komisijas lēmumu principiāli ietekmē vēl citi faktori. Vispirms komisijas sastāva kvalifikācija. Tradicionāli komisijas sastāvā ietilpst izglītības pārvaldes (Rīgā – Izglītības, kultūras un sporta departamenta) vadītājs un atsevišķi pārvaldes speciālisti, kā arī vietējās pašvaldības deputāti. Nav pieņemts komisijas sastāvā iekļaut pieredzējušus izglītības organizāciju vadītājus.

Protams, komisija ir izveidota atbilstoši juridiskajiem priekšrakstiem, tās sastāvs ir iepriekš apstiprināts, un formāli tā ir lemttiesīga. No juridiskā viedokļa viss kārtībā.

Tomēr, kā jau minēts, atlases konkursos reti piedalās profesionāli sagatavoti izglītības organizācijas vadītāji (pretendenti), bet vēl retāk (ja vispār) šādi speciālisti iekļūst konkursa komisijas sastāvā.

Tas, ka komisijas sastāvā ir iekļautie pašvaldību deputāti, varētu šķist demokrātiski, bet vienlaikus tā ir arī problemātiska situācija, jo deputāti, pirmkārt, lemj politisku vēlmju kontekstā, otrkārt, tiem trūkst skaidra priekšstata par izglītības organizācijas vadītāja pienākumiem. Deputāti nereti spēj kavēties vien atmiņās par savām skolas gaitām un skolu tajā laikā, kad paši vēl bija skolēni.

Komisijai, kuras sastāvā nav profesionāli izglītības organizāciju vadītāji, izglītības vadības eksperti, ir problemātiski pieņemt kvalitatīvu lēmumu.

Tomēr, tā kā konkursos parasti piedalās tikai daži pretendenti (turklāt bez atbilstošas izglītības), arī tad, ja konkursa komisija sastāvētu no izglītības vadības ekspertiem, tai būtu sarežģīti kvalitatīvi izpildīt savu uzdevumu. Konkursa komisijai ierobežoto iespēju dēļ nav iespējams nekļūdīgi novērtēt vāji sagatavotos pretendentus, viņu potenciālās zināšanas un iespējamo prasmi izglītības organizācijas vadītāja amatā.

Komisijai nav pa spēkam aizstāt studiju procesu augstskolā, kad students vairāku gadu garumā sistēmiski un mērķtiecīgi apgūst studiju programmu sadarbībā ar studiju kursu docētājiem un prakses vadītājiem.

Pretendentu komisijas sēdē, oficiālas sarunas laikā, sēžot pie galda, uzdodot jautājumus un saņemot atbildes, nav iespējams droši un nekļūdīgi lemt par pretendenta piemērotību vadītāja amatam. Konkursa locekļiem atliek vien iztēloties, kā pretendents vadīs izglītības organizāciju, ja to apstiprinās amatā.

Komisijas sēdes laikā iespējams salīdzinoši veiksmīgi novērtēt vien pretendenta runas prasmi, literāro valodu, loģiku, stresa noturību, līdera iezīmes.

Par kļūdaini pieņemtu lēmumu komisijas priekšsēdētāju un tās locekļus nemēdz saukt pie atbildības, jo izglītības iestāžu vadītāja darbība netiek oficiāli vērtēta.

Iepriekš minētās problēmas iespējams tikai daļēji novērst, ja konkurss notiek divās vai pat trīs kārtās, iekļaujot tajā testus, intervijas u. tml. Papildkārtas dod iespēju atsijāt acīmredzami neatbilstošus pretendentus, tos nevirzot uz noslēdzošo kārtu – pretendentu komisijas sēdi.

Kā jau minēts, pēc pašvaldības domes lēmuma par pretendenta atbilstību izglītības iestādes vadītāja amatam tiek slēgts darba līgums uz nenoteiktu laiku, protams, ievērojot pārbaudes laika prasības.

Līdzīga situācija veidojas arī citos konkursos, kuros pretendenti tiek virzīti vadības darbam organizācijās, tajā skaitā augstskolās, bērnunamos, slimnīcās, policijas pārvaldēs, dažādās komisijas, arī Valsts kancelejas, Valsts ieņēmuma dienesta vai KNAB vadītāja amatā. Tiesa, pēdējo gadu laikā šajā procesā tiek iesaistītas arī pretendentu atlases kompānijas.

Augstskolas rektoru ievēl Satversmes sapulce. Sapulces dalībnieki (akadēmiskā personāla, studentu un vispārējā personāla pārstāvji) uzklausa pretendentu (pretendentus), uzdot jautājumus, uzklausa atbildes un, aizklāti balsojot, ievēl nākamo rektoru.

Arī šajā gadījumā izšķiroša nozīme ir pretendenta un tā atbalstošās grupas akadēmiskajai autoritātei (un/vai arī lobēšanas jaudai), mazāka – vadības prasmes vērtējumam.

Pretendentiem, kuri šādos apstākļos piedalās konkursos, jābūt apveltītiem ar lielu apņēmību un drosmi, gataviem veikt iepriekš neiepazītu darbu, riskēt utt. Tāpēc raksturīgi, ka pirmie 2-3 darba gadi vadītāja amatā ir īpaši sarežģīti. Iespējami vairāki scenāriji.

Vienā gadījumā, to varētu dēvēt par piesardzīgās vadīšanas taktiku, jaunais vadītājs (ja viņš iepriekš nav strādājis šajā organizācijā) sākuma periodā uzmanīgi vēro darba, komunikācijas utt. procesus, cenšas konstatēt svarīgākās neformālās ietekmes, un katru savu darbību veic ar lielu piesardzību. Šajā laikā izglītības organizācijas vadīšana ir pakļauta pašplūsmei, pašorganizētībai pēc iepriekšējo gadu parauga.

Citā gadījumā vadītājs (ja iepriekš ir strādājis šajā organizācijā) mēģina turpināt (kopēt) iepriekšējā vadītāja vadības stilu, jo nav pārliecināts par savu vadības prasmi un tāpēc vēlas rīkoties piesardzīgi.   

Vēl citā gadījumā jaunais vadītājs būs noskaņojies darboties enerģiski un centīsies strauji ieviest pārmaiņas. Taču, tā kā pārmaiņu vadības metodes nav apguvis, īsā laikā sastrādās daudz ko tādu, no kā cietīs gan organizācijas nākotne, gan personāls.

Arī mūsdienās, izraugoties vadītāju saskaņā ar vēsturisko tradīciju, tās pamatā ir pazīšanas princips. Pedagogs, kurš ir publiski aktīvs, drošs, runīgs un tāpēc pievērš kolēģu uzmanību, tiek ievērots savstarpējo attiecību tīklojumā, un vienlaicīgi tiek akceptēta arī kā persona, kura, vajadzības gadījumā, varētu vadīt organizāciju. Tā ir izvēle pēc atsevišķām līderības pazīmēm.

Līdzīgi arī citos gadījumos. Veiksmīgs ārsts, kurš spēj demonstrēt organizatoriskas dotības, tiek virzīts slimnīcas vadītāja postenim. Par vadītāju kļūst kolēģu vidū pamanāms jurists, inženieris, zinātnieks, žurnālists vai jebkuras citas profesijas pārstāvis.

Nav noslēpums, ka konkursos piedalās laimes meklētāji, politiski angažētas personas, uzrunāti (pierunāti) pretendenti u. tml.

Profesionālās sagatavotības, respektīvi, atbilstošas izglītības un vadītāja pieredzes trūkums, kā arī neskaidrais pienākumu apjoms un atbildības nenoteiktība, ir par iemeslu tam, ka konkurence uz vadītāja amata vietu ir neliela. Spējīgiem speciālistiem veiksmīga profesionālā darbība, atbilstoši iegūtajai izglītībai, šķiet perspektīvāka par neprognozējamo, riskiem un stresiem piesātināto vadītāja darbu.

Arī uzskatam, ka pamatā vajadzētu balstīties uz pretendentiem ar iepriekšēju vadītāja pieredzi citā organizācijā, ir savas ēnas puses. Piemēram, problēmas rada tas, ka komisijas rīcībā parasti nav objektīva informācija par pretendenta iepriekšējo darbību vadītāja amatā, rezultātiem, galvenajiem sasniegumiem, pašvērtējumu u.tml. Visbiežāk komisijas rīcībā ir tikai ieteikuma vēstule, kurā pretendents tiek īpaši cildināts. Jāpiezīmē arī, ka vadītāju pārvilināšana no vienas pašvaldības uz citu, no mazākām pilsētām uz Rīgu nav raksturojama kā perspektīva rīcība.

Pirms simts gadiem Frederiks Teilors apšaubīja tādas sistēmas lietderību, kurā darbam sagatavoti vadītāji tiek medīti, t.i. tiek intensīvi meklēti citās organizācijās, darba vietās. Viņš rakstīja: „Kompetentākā un labākā speciālista meklēšana, sākot ar mūsu lielo uzņēmumu prezidentiem un līdz pat mājsaimniecību kalpotājiem, nekad nav bijusi tik enerģiska kā tagad. Tomēr mēs visi meklējam jau sagatavotu, kompetentu personu, tādu speciālistu, kuru kāds cits apmācījis.

Tikai tad, kad mēs pilnībā sapratīsim, ka mūsu pienākums, tāpat kā mūsu iespēja, ir sistemātiski sadarboties, lai mācītu un izveidotu šo cilvēku par kompetentu speciālistu, tā vietā, lai organizētu tā darbinieka medības, kuru kāds cits ir sagatavojis, tikai šādā gadījumā mēs nostāsimies uz valstiskas efektivitātes ceļa” (F. W.Taylor, 1919, The Principles of Scientific Management).

 Secinājumi

1. Izglītības organizāciju vadīju atlases procedūru būs iespējams sakārtot tad, kad pretendentu atlases komisijās piedalīsies, un lēmumus pieņems profesionāli izglītības organizāciju vadītāji.
2. Jauno vadītāju profesionālā sagatavotība (iegūta profesionālā izglītība vadībzinātnē un kvalifikācija izglītības organizāciju vadībā), palīdzēs izvairīties no neizlēmīguma un riskiem pārsātināta sākumperioda, uzsākot vadītāja darba karjeru.