Alternatīva – privātās skolas

Latvijas Avizē publicēts Andas Līces pārdomas par audzināšanu skolās (Anda Līce; To, ka liberālā audzināšana ir izgāzusies, vislabāk redz skolotāji un domājoši vecāki http://www.la.lv/mammam-un-tetiem\ ) Vardarbība, visatļautība, smēķēšanas (vai pat dzeršanas) tradīcijas uzturēšana pusaudžu/klasesbiedru kompānijās u. tml. Tās ir pazīmes, kas liecina par toksisko kultūras klātbūtni skolās un tās nespēju šīs problēmas risināt.

Patiesībā jau vienkāršu risinājumu arī nav. Turklāt ir fona problēmu virtene, kas pavada skolu sistēmu visus neatkarības gadus.

Valsts (pašvaldības) ir ilgstoši demonstrējusi, ka tā nespēj pārvaldīt izglītības organizācijas kā tālredzīgs un atbildīgs saimnieks, kas ieinteresēti rūpējas par savas tautas nākotni. Nekonsekventas, vāji sagatavotas un neprasmīgi vadītas reformas, juceklīga (tuvredzīga) skolu renovācijas un skolu tīkla reorganizācijas koordinācija, konkurēt nespējīgs pedagogu un docētāju atalgojums, kritiski zems skolotāja profesijas prestižs, skolotāju un docētāju trūkums, vīriešu vairīšanās no darba bērnudārzos, skolās, augstskolās u. tml. – tās visas ir hroniskas problēmas, kurām risinājumu aizvien vēl neredzam.

Tas, ka tieši pedagogu algas Lielās Krīzes laikā tika vērienīgi apcirptas un tagad to palielināšana norisinās gausi un negribīgi (ne tā kā daudzās citās nozarēs), jau vien liecina, ka valsts ne tikai bērnunamus, bet arī izglītības organizācijas nespēj atbildīgi aprūpēt (pārvaldīt).

Uzņemtais kurss uz iespējami lielākām skolām novedīs pie tā, ka skolu ēkas kļūs (jau ir) pārapdzīvotas un nostiprināsies (ar nelieliem izņēmumiem) par viduvējām publiskajām (masu) skolām. Tās sasniegs apmierinošus ekonomiskās efektivitātes rādītājus un ciešamu izglītības kvalitāti. Ar milzīgām pūlēm tās iedibinās skolā daudzmaz pieņemamu komunikāciju, disciplīnu, kārtību. Taču retā sasniegs izcilības līmeni.

Manuprāt, turpmāk jāizšķiras par kardinālām pārmaiņām. Proti, lai pastāvētu alternatīva un izvēles iespējas, būtiski jāpalielina privāto skolu iespējas un to īpatsvars Latvijas izglītības sistēmā, līdz ar to arī ietekme uz izglītības procesiem valstī.. Vecāki jau šodien, ja vien spēj sagādāt vajadzīgo naudas daudzumu, izvēlas privātos bērnudārzus un arī privātās skolas.

Šādas pārvērtības nevar notikt bez valsts atbalsta. Iniciēt tās varētu kāda tālredzīgi lemjoša Saeima, ja deputāti būs sapratuši, ka privātai iniciatīvai ir virkne priekšrocību ne vien uzņēmējdarbībā, bet arī izglītībā, un piedāvās risinājumu, sniedzot principiālu atbalstu (tiesisko, finansiālo u.c.) privāto kolu attīstībai ar mērķi izmainīt pašreizējo balansu starp privātajām izglītības organizācijām, no vienas puses, un pašvaldību un valsts dibinātajam, no otras.

Bet pašvaldībām vajadzētu rīkoties jau tagad. Diez vai vēl kādreiz būs tik labvēlīgi apstākļi. Daudzu slēgto skolu ēkas paliek neizmantotas. Ja kādu no tām (ar visu skolas aprīkojumu) pašvaldība atvēlētu privātai skolai/bērnudārzam, un sniegtu tai arī cita veida saimniecisko un finansiālo atbalstu, iegūtu tās ģimenes, kuras vēlētos, lai viņu bērni mācās skolās, kurā iespējams pievērst individualizētu uzmanību katram bērnam.

Privātās skolas ir tendētas uzturēt lielāka kārtību un labāku disciplīnu. Tās ir neatkarīgākas organizācijas, un tām ir plašākas iespējas sasniegt izcilu izglītības kvalitāti. Tās mazāk skar politisko lēmumu nekonsekvences, tās racionāli izmanto resursus, spēj operatīvi īstenot pārmaiņas tad, kad skolai tās visvairāk nepieciešamas. Tā ir ļoti būtiska atšķirība, jo visās valsts (pašvaldību) skolās vienas un tās pašas reformas tiek īstenotas visām skolām vienlaicīgi.

Privātās skolu sistēma kalpotu kā alternatīva un paraugs tam, ka, pusaudžu uzvedības problēmas, tomēr ir iespējams risināt.